Virtuvē slaukot plastmasas pārtikas uzglabāšanas trauku sajutu ka kautkas noskrapst – tā kā virtuves dvielī būtu ietīta sīpolu miza vai papīrs. Sākumā nodomāju, ka tā ir plastikāta šiltīte, uz kuras rakstīts, kurā ķīnā dvielis ražots un cik pārstrādājamo materiālu tas satur, bet tad ieraudzīju, ka šiltīte ir otrā pusē. Ā, tā taču mērce – pagriezis dvieli uz otru pusi, beidzot konstatēju. Nu vai kāda cita jau apkaltusi konsistence. Nu labi, nākošo dvielīti turēšu istabā, nopriecājies par mazo dāvaniņu, pakāru rūtaino izstrādājumu savā vietā.
113 istabiņā burbuļo. Manā nē, manā šņāc datora ventilators. Tuk, tuk, tuk! – jau atkal kāds tur atnācis ciemos, ar skaļu jēē tiek aizcirstas durvis, un pat manā istabā var dzirdēt, ka tuvumā notiek diskusija vai triskusija augstos toņos. Tad blauc, blauc atkal cērtās ciet durvis, jo automātiskais aizvērējs, ar kuru katras, izņemot tualetes un dušas, aprīkotas grūti aizvērt klusi. Jebkuram. Virtuvē iedūcās nosūcējs pilnā režīmā – arī tas ir iestatīts – kā ieslēdz elektrisko plīti, tas rauj līdzi un matus un turpina darboties vēl minūtes piecas pēc plīts izslēgšanas. Nu protams, no tā jau arī tajā dvielī mērce – ja tu gatavo, un nosūcējs zāģē, un mērce burbuļo un dvielis plīvo – kā gan viņa tur nevarētu rasties. Pat negribot viņa tur jau ir. Ā, nu ja, jāsāk tikai secināt, tad secinājumi rodas – tad, ja nosūcējs rada vēja tuneli, un, piemēram, tualetē ir atvērts logs tad jau arī tualetes durvis, kuras nav aprīkotas ar automātisko aizvērēju, ir grūti, nē, man liekas, pat neiespējami aizvērt. It sevišķi, ja tu ieej, nē, tu nē, bet piemēram, no kādas istabiņas, kur burbuļo, kāds ieiet, tad tās durvis ciet nedabū ne pa kam. Nu jā, un tālāk, ja pašlaik brokasto vai vakariņo, vai gaidi rindā agroservisā vai lauvas namā, nelasi. Tas vējš tiešām ir tik liels no tā nosūcēja, ka spēj radīt vibrācijas, kas patiesi, kā pieredze rāda, veic brīnumu lietas. Pa gaisu iet pilnīgi viss – nu, piemēram, esat no Cipīša dzirdējuši stāstu kā viņi tur jūrā vētras laikā kakā. Uzprasiet! Tas ir brīnišķīgs stāsts kā Prozit! konfektes tikko pārkostas, sajūtot ķiršu liķiera garšu mutē, bet, kas tev deva – tu aizrijies! Kāds steidz tev klapēt pa muguru, un prozit! konfektes daļiņas atklepojot nosēžās uz dažādām virsmām gluži kā līdzīgas krāsas daļas nosūcējviesuļa laikā.
Kāpēc tā notiek?
Kāpēc lietas nosēžas?
Kāpēc tās neturpina riņķot kā planētas ap Sauli?
(Bet ir jau ok, mums jau te gandrīz katru dienu tīra un sūc paklājus, sūdzēties nevar. Bet norvēģis iet sieviešu tualetē, es redzēju 🙂 )
kasparkaspret 